Ja bērnu izrādes afišā rakstīts "interaktīva", tas nozīmē, ka skatītāji piedalās tajā, kas notiek uz skatuves. Bērns atbild uz aktieru jautājumiem, palīdz varoņiem, iznāk uz skatuves vai pieskaras rekvizītiem. Cik daudz skatītāji iesaistās, atkarīgs no izrādes: vienā bērnus uz skatuvi aicina pāris reižu stundas laikā, citā visa darbība balstās uz zāles padomiem.
Rakstu sagatavojis Zinātnes teātris. Mūsu izrādes ir interaktīvas, tāpēc piemērus ņemam no tām.
Kas ir ceturtā siena
Klasiskajā teātrī starp skatuvi un zāli ir iedomāta robeža, ko sauc par ceturto sienu. Skatuvi iztēlojas kā istabu, kurai trūkst vienas sienas, tās, kas vērsta pret zāli. Aktieri spēlē tā, it kā aiz šīs sienas nebūtu skatītāju: neskatās zālē un negaida no tās atbildi.
Enciklopēdija "Britannica" šo ideju saista ar franču filozofu Denī Didro. 1758. gadā viņš ieteica aktieriem iedomāties, ka pie skatuves malas stāv liela siena, kas viņus nošķir no publikas. Plaši šis paņēmiens izplatījās 19. gadsimtā līdz ar naturālismu, kad uz skatuves centās rādīt dzīvi tādu, kāda tā ir.
Interaktīva izrāde šo sienu nojauc. Aktieri uzrunā zāli, gaida atbildi, aicina skatītājus uz skatuves, un tas, ko dara skatītāji, kļūst par izrādes daļu. Teātrī to sauc par ceturtās sienas laušanu.
Ar ko interaktīva izrāde atšķiras no parastas
| Parasta izrāde | Interaktīva izrāde | |
|---|---|---|
| Skatuve un zāle | Nošķirtas, skatītājs vēro no malas | Robeža ir nosacīta vai tās nav |
| Ko dara bērns | Skatās, klausās, aplaudē | Atbild, iesaka, iznāk uz skatuves, palīdz eksperimentos |
| Kā rit darbība | Katrā izrādē vienādi | Daļēji atkarīga no tā, kā atsaucas zāle |
| Troksnis zālē | Skatītāji savas reakcijas savalda | Atbildes un smiekli no zāles ir izrādes daļa |
Arī parasta bērnu izrāde mēdz būt ļoti dzīva: bērni smejas, brīdina varoni, ka kāds ložņā aiz muguras, un aktieri to dzird. Atšķirība ir iecerē. Interaktīvā izrādē skatītāju līdzdalība ir paredzēta jau iepriekš, un tajā ir ainas, kas bez palīdzības no zāles vienkārši nenotiks.
Kādas mēdz būt interaktīvās izrādes
- Izrādes pašiem mazākajiem. Bērni sēž tuvu spēles laukumam, drīkst kustēties, pieskarties rekvizītiem un atkārtot kustības pēc aktieriem. Dažreiz pēc izrādes ir neliela radošā darbnīca.
- Pasaku un spēļu izrādes. Varoņi lūdz zāles palīdzību: parādīt ceļu, atminēt mīklu, kādu pamodināt. Bērni atbild korī vai pa vienam iznāk uz skatuves.
- Imersīvās izrādes. Skatītāji pārvietojas pa telpu, un darbība notiek viņiem apkārt.
- Zinātnes izrādes. Skatītāji palīdz eksperimentos, bet vadītāji izskaidro, kas notika un kāpēc.
Bieži dzird arī vārdu "šovs". Par interaktīvu šovu parasti sauc programmu no atsevišķiem numuriem bez vienota sižeta: triki, eksperimenti, spēles ar zāli. Izrādei ir stāsts un varoņi. Zinātnes izrādes ir kaut kur pa vidu. Katrai ir viena tēma, piemēram, magnēti vai gaiss, un eksperimenti seko cits citam kā šova numuri, taču visus vieno šī tēma.
Ko bērns dara zinātnes izrādē
Zinātnes teātrī ierastās sienas starp skatuvi un zāli nav. Zinātnieki rāda eksperimentus par vienu tēmu, izskaidro, kāpēc tie izdodas, un aicina skatītājus palīgā. Piedalīties var ikviens, kas vēlas, arī pieaugušie. Bērni sēž atsevišķi no pieaugušajiem: tā visiem labāk redzams, un bērniem ērtāk iznākt pie zinātniekiem. Kā norit stunda zinātnes teātrī, lasiet rakstā "Kas ir zinātnes teātris".
Daži piemēri no mūsu izrādēm:
- izrādē "Magnētu noslēpumi" skatītāji piedalās eksperimentos ar magnētiem un redz, kā skābeklis pieķeras magnētam gandrīz kā metāls;
- izrādē "Mūsu gaiss" aktīvākie dalībnieki redz savu izelpu sasaldētu;
- izrādē "Kas jāzina katram skolēnam?" stundas laikā parāda vairāk nekā desmit vienkāršus trikus ar mājās atrodamām lietām un izskaidro, kā darbojas katrs;
- izrādē "Īssavienojums" beigās katrs var "uzlādēties" no Teslas spoles zibeņiem.
Eksperimentus ar augstspriegumu un uguni uz skatuves rāda tikai zinātnieki, un mājās tos neatkārto. Jaunākajiem skatītājiem izrādēs ir vienkārši eksperimenti, ko var atkārtot mājās ar drošām virtuves lietām un pieaugušā uzraudzībā.
Kā rīkoties vecākiem
Interaktīvā izrādē pieaugušais var traucēt, pat ja grib labu. Ja sēžat blakus bērnam, nespiediet viņu iet uz skatuves: ja gribēs, pieteiksies pats. Neatbildiet viņa vietā. Jautājums uzdots bērniem, un bērna atbilde, pat nepareiza, arī ir izrādes daļa.
Ja vadītāji aicina pieaugušos, ejiet. Bērnam bieži ir vieglāk saņemties nākamajā reizē, ja viņš redzējis, ka arī mamma vai tētis piedalījās. Mūsu zālē bērni un pieaugušie sēž atsevišķi, tāpēc pirms izrādes norunājiet, kur būsiet jūs un kā bērns jūs pēc tam atradīs.
Mājās pajautājiet, kurš eksperiments viņam palika atmiņā un kāpēc, viņaprāt, tas izdevās. Tā bērns vēlreiz atstāstīs zinātnieku skaidrojumu, tikai jau saviem vārdiem.
Kā saprast, vai interaktīva izrāde bērnam derēs
Piedalīšanās ir brīvprātīga. Uz skatuves iznāk tas, kurš grib, bet bērns, kuram nepatīk būt uzmanības centrā, var visu izrādi nosēdēt savā vietā un tik un tā redzēt katru eksperimentu. Pasakiet viņam to jau iepriekš, tad no interaktivitātes nebūs jābaidās.
Valoda te ir svarīgāka nekā parastā izrādē. Interaktīva izrāde balstās uz sarunu ar zāli, un, lai atbildētu, bērnam jāsaprot jautājumi. Katru mūsu izrādi spēlē gan latviešu, gan krievu valodā, un par to, kā atrast izrādes krievu valodā, stāstām rakstā "Bērnu izrādes krievu valodā Rīgā".
Pabrīdiniet par efektiem. "Ugunīgajā zinātnē" ir uguns demonstrācijas, "Ziemassvētku laboratorijā" gaismas, sprādzieni un ledains aukstums, "Helovīna laboratorijā" dūmi un gaismas. Bērnam, kurš zina, ko gaidīt, ir vieglāk priecāties par izrādi. Kā viņu sagatavot pirmajai reizei, aprakstījām rakstā "Bērns pirmo reizi teātrī".
Ņemiet vērā vecuma norādi. Mūsu izrādēm tā ir no 5+ līdz 8+. Lielāki bērni var nākt uz jebkuru izrādi, bet mazāks bērns izrādē, kas domāta lielākiem, var kaut ko nesaprast vai nobīties, tāpēc uz tādu izrādi labāk nākt kopā ar viņu. Visas izrādes ar aprakstiem atradīsiet izrāžu lapā, bet datumus kalendārā.
